8.februārī  programmas “Latvijas skolas soma”  ietvaros skolēni apmeklēja 1991. gada barikāžu muzeju un piedalījās nodarbība ““Barikāžu CV”.

      Skolēniem tika piedāvāta iespēja iepazīties un izzināt 1991. gada janvāra notikumus, Tautas frontes un Interfrontes darbību un barikāžu nozīmi Latvijas vēsturē, balstoties muzeja ekspozīcijā.

     Skolēni ieguva priekšstatu par dzīvi PSRS, par Atmodu, iepazinās ar laikmeta plakātiem par sociāli nozīmīgām tēmām.

     Skolēni tika aicināti izprast stratēģiski svarīgos, aizsargājamos objektus, skatoties filmu “Mūsu barikāžu laiks”.

     Ekspozīcijā “Ar garaspēku pret karaspēku” skolēniem bija iespēja izzināt abus pretspēkus – Tautas fronti un Interfronti –, kā arī uzzina par citām Latvijas pilsētām, kas arī bija barikāžu svarīgie punkti, kā arī aplūkot Ministru Padomes maketu un fotomateriālus un videomateriālus no 1991. gada barikāžu muzeja krājuma.

     Skolēniem noskatījās animācijas filmu, kurā rekonstruēts 1991. gada 20. janvāra uzbrukums Iekšlietu ministrijai, un aplūkot barikāžu laika auto un satelīta šķīvi, kas pārraidīja informāciju par barikāžu notikumiem uz citām valstīm, kā arī iepazīties ar barikāžu laikā bojā gājušajiem un barikāžu dalībnieku apbalvojumiem.

Paldies programmai “Latvijas skolas soma” par doto iespēju!

Mēs lepojamies ar mūsu skolas 7.c klases skolnieci Sofju Lukinu, kura 6.februārī saņēma Rīgas domes Pateicību par labiem, teicamiem un izciliem mācību sasniegumiem “Rīgas skolnieks 2023. Mēs lepojamies!”.

PALDIES Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas jauniešiem par piedalīšanos Rīgas Valstspilsētas pašvaldības skolu superlīgas sacensībās basketbolā vidusskolu grupā!

Barikāžu laiks ir vēsturisks apzīmējums 1990. gada 4. maijā atjaunotās Latvijas Republikas aizsardzības pasākumiem, kas tika organizēti Rīgā un citās Latvijas pilsētās no 1991. gada 13. līdz 27. janvārim. Plašākā nozīmē šis apzīmējums var tikt attiecināts uz laika periodu līdz 1991. gada 21. augustam, kad notika pēdējais OMON specvienību uzbrukums Jēkaba ielas barikādēm.

Barikāžu aizstāvju nevardarbīgā pretošanās ne tikai deva pretsparu OMON specvienībām, bet arī ar plaša starptautiskā atbalsta palīdzību novērsa PSRS vadības lēmumu izsludināt ārkārtas stāvokli Latvijā un no Krievijas ievest PSRS regulāro karaspēku. Kopš 1996. gada janvāra vairāk nekā 30 tūkstoši barikāžu aizstāvju ir apbalvoti ar Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmēm.

Pirmais OMON upuris Latvijā bija Roberts Mūrnieks, kurš gāja bojā 16. janvārī.

Pirms notikumiem Rīgā līdzīgi notikumi norisinājās 1991. gada sākumā Lietuvā, Viļņā, kur 13 cilvēki tika nošauti un sabraukti ar tanku.

Latvijā, barikādēs par svarīgo objektu aizsargāšanu piedalījās 50 tūkstoši, bet mītiņā — 15 tūkstoši.

Vairāk par barikādēm veltītajiem pasākumiem Rīgā var iepazīties šeit.