7.11 RRŠVS skolēni apmeklēja Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeju.

Skolēni iepazinās ar jūgendstila laika dzīvokļa interjeru un Jaņa Rozentāla daiļradi vidē, kur mākslinieks ir strādājis un kur viesojušies daudzi nozīmīgi 20. gs. sākuma latviešu kultūras darbinieki: Jāzeps Vītols, Emilis Melngailis, Anna Brigadere, Jānis Jaunsudrabiņš, Kārlis Skalbe u.c.

Apskatei ir atvērta mākslinieku ģimenes viesistaba, bērnu istaba, kas šodien tiek izmantota kā izstāžu zāle, guļamistabas, vienā  no kurām ir restaurēti J. Rozentāla radītie sienu gleznojumi. Telpu iekārtojums ir līdzīgs tam, kāds bijis mākslinieka dzīves laikā, jo, pateicoties Rozentālu dzimtai, līdz mūsdienām saglabājusies ievērojama daļa memoriālo priekšmetu – mēbeles, gleznas, zīmējumi, sadzīves priekšmeti, keramika u.c. Klavieres atgādina par Rozentālu ģimenē pastāvējušo muzikālo viesību vakaru tradīciju. Apskatāmi arī daudzi vēsturiski fotouzņēmumi, kuros redzams mākslinieks, viņa ģimene un draugi. Dzīvokļa otrajā stāvā atrodas mākslinieka darbnīca. Te aplūkojamas Jaņa Rozentāla gleznas un zīmējumi no dažādiem daiļrades periodiem, kā arī vairāku viņa skolnieku – Oto Skulmes, Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Sudmaļa darbi.

Latvijas valsts svētku pasākumu ietvaros Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas 7.-9.klašu skolēni devās mācību ekskursijā uz Brāļu kapiem.
Brāļu kapi Rīgā ir valstiskas nozīmes memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās (1915-1920) kritušajiem karavīriem. Kapos guldīti aptuveni divi tūkstoši varoņi, to skaitā ap 200 nezināmie. Autors Kārlis Zāle.

Projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros 2019.gada 6.novembrī Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas  skolēni Latvijas Nacionālajā  teātrī apmeklēja izrādi “Pūt vējiņi!”.

          Bija 1919. gada rudens. Tallinā vienkopus pulcējās jauni ļaudis, kuri jaundibinātajai Igaunijas valdībai lūdza rast iespēju mācīties skolā arī strādājošiem jauniešiem. Viņu bija patiesi daudz, jo nesen pāri Eiropai brāzās Pirmā pasaules kara viesuļi, izpostot ierasto ļaužu dzīvi un likteņus.

          Jauniešu balsis Izglītības departamentā tika sadzirdētas, un Tallinas vecpilsētā durvis vaļā vēra pirmā Igaunijas vakarskola. Vairums skolnieku – no frontes ierakumiem nākušie karavīri, vēl pavisam jauni, zaļoksnēji pašpuikas, bet ar dažādu izglītības līmeni, tālab skolā tika veidotas īpašas zaldātu klases. Viņiem piepulcējās mājkalpotājas un pilsētas rūpnīcu strādnieki. Par savējo vakarskolu sauca arī senās Rēveles ostas matroži.

          2019. gada rudenī, oktobra nogalē, Tallinas vecpilsētas Doma laukuma greznajā Skolotāju namā no malu malām pulcējās ļaudis, lai godinātu Tallinas vakarskolu simtgadē. Īstenībā apaļā jubileja vienlaicīgi tika svinēta divām Igaunijas skolām – Tallinas Pieaugušo ģimnāzijai un Tallinas Vecpilsētas Pieaugušo ģimnāzijai. Abas ir pirmās vakarskolas iesāktā darba turpinātājas.

          Šajā pasākumā Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas pedagogi bija gaidīti viesi, jo ar Tallinas Pieaugušo ģimnāziju sadarbības līgums skolai jau noslēgts pārdesmit gadus atpakaļ, un tas ir sekmīgs. Kaimiņvalsts skolotāji un skolēni daudzkārt viesojušies Latvijā, bet rīdzinieki projekta ietvaros varēja apmeklēt gan kaimiņvalsts Igaunijas, gan Somijas skolas. Īpašiem iespaidiem bagāts bija brauciens uz tundru pie Somijas briežkopju tautas – sāmiem pašos valsts ziemeļos. Izrādās, ka senā aroda pratēji sava specifiskā darba dēļ visai bieži mācībām izmanto vakarskolu Oulu pilsētā.

          – Pagātne dod mums pamatu un piederību. Strādājam tagadnē, no šodienas darba būs atkarīga mūsu nākotne. – tā savā uzrunā atzina Tallinas Pieaugušo ģimnāzijas ilggadējais direktors Heiki Kiidli.

Jānis Japiņš

Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas direktors