Audzināšana ir mērķtiecīgi organizēts cilvēka darbības process, kas virzīts uz sociālās kultūras pieredzes nodošanu no paaudzes paaudzei, uz jaunās paaudzes vērtīborientāciju un pašregulācijas veidošanu un garīguma izkopšanu. Skolēni jāsagatavo dzīvei Eiropā un pasaulē, saglabājot savu kultūras identitāti. Bez zināšanu uzkrāšanas, būtiski ir iemācīt jauno cilvēku integrēties sabiedrībā un nostiprināt pozitīvu attieksmi pret savu valsti un dzīves pamatvērtībām. Audzināšanas procesā veidojas un attīstās personības attieksme pret cilvēku, darbu, kultūras vērtībām, dabu, sabiedrību, valsti. Tas nodrošina iespēju kļūt par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem, pašiem noteikt savu dzīvi, rīcību un būt atbildīgiem par to.
Personība var veidoties tikai mijiedarbībā ar pedagogu – autoritāti, kurš iemantojis cieņu un uzticību. Viņš sadarbībā ar skolēnu vecākiem, skolas pedagogiem, skolas atbalsta personālu un valsts institūcijām risina ar skolēnu personības veidošanu un attīstību saistītus jautājumus, vienlaicīgi rūpējoties par pedagoģiski un psiholoģiski labvēlīgu klases vidi un saliedētu klases kolektīvu. Tādēļ pedagogam ir jāapzinās atbildība par savu uzdevumu, savstarpējo attiecību un savas personības pilnveidošanu, kā arī gatavību uzturēt nepārtrauktu dialogu ar skolēniem.
Mērķis:
sekmēt zinīgas, prasmīgas, audzinātas, konkurētspējīgas personības veidošanos, kas spēj patstāvīgi saskatīt un risināt dzīves problēmas, apzinās piederību ģimenei un tautai.
Uzdevumi:
- Sekmēt izglītojamo nacionālās un valstiskās identitātes veidošanos, stiprinot viņos patriotismu un radot iespējas to praktiski apliecināt ikdienā un svētkos.
- Sekmēt saskarsmes un sociālās prasmes, attīstīt spēju adaptēties un integrēties mainīgajā sociālajā vidē.
- Veicināt izglītojamo mācīšanās motivāciju un personīgo atbildību par mācību sasniegumiem un izglītības nepieciešamību.
- Sekmēt skolēnu izpratni un vērtējošu attieksmi pret informāciju elektroniskajos medijos un komunikāciju virtuālajā telpā.
- Veicināt izglītojamo izpratni par brīvprātīgo darbu, tā nozīmi, principiem, pievienoto vērtību, pilnveidojot tādas ētiskās vērtības kā nesavtība, līdzjūtība, iecietība.
- Attīstīt izglītojamo radošās spējas un talantus, motivējot viņus aktivitātei un pašdarbībai, iesaistoties interešu izglītības programmās.
- Tikumisko vērtību izkopšana skolas pasākumos, audzināšanas stundās, mācību priekšmetu stundās un saskarsmē.
- Sniegt atbalstu karjeras izglītībā, motivēt skolēnus domāt par nākotnes iespējām.
Prioritātes audzināšanā
1.Veicināt skolēnu atbildību un rīcību saskaņā ar saviem pienākumiem un tiesībām, akcentējot cieņpilnu saskarsmi un savstarpējo attiecību kultūru.
2.Veicināt skolēnu izpratni par veselības un cilvēkdrošības jautājumiem un atbildīgu attieksmi un rīcību ikdienas situācijās.
3.Sekmēt skolēnu un viņu vecāku iesaisti izglītības iestādes pārvaldībā, pilnveidojot Skolas padomes darbību.
- Attīstīt izglītojamo pilsonisko atbildību ģimenes, izglītības iestāžu, vietējās kopienas līmenī un izpratni par valsts un sabiedrības drošību:
-
- saskarsmes un savstarpējo attiecību kultūras aktualizēšana;
- Latvijas Republikas likumdošanā noteikto pienākumu ievērošana atbilstoši vecumposmam;
- apkārtējās vides sakopšana un saglabāšana, resursu jēgpilna izmantošana;
- cilvēkdrošība.
5.Radīt iespējas skolēnu pilsoniskai līdzdalībai skolas un vietējās kopienas izglītības un kultūrvides veidošanā, klases un skolas tradīciju kopšanā.
6.Pilnveidot izglītojamo līderības prasmes un skolēnu pašpārvaldes darbību, radot iespējas līdzdalībai izglītības procesa un izglītības iestādes vides veidošanā, lēmumu pieņemšanā.
7.Sekmēt skolēnu patriotiskās un valstiskās apziņas veidošanos, radot iespējas katram skolēnam iesaistīties svētku un atceres dienu svinēšanā, apliecinot ar savu attieksmi un darbu piederību savai valstij.
- Veidot vērtējošu attieksmi un atbildību par sevi un savu rīcību, nostiprināt būtiskus un nozīmīgus tikumus un ieradumus.
Ņemot vērā skolēnu vajadzības un skolas izglītības programmu, kā arī valsts izvirzītās prioritātes, klases audzinātājs izstrādā savu audzināšanas darbības programmu, kurā plāno:
- klases stundas,
- skolēnu izpēti,
- sadarbību ar skolēnu vecākiem,
- ārpusstundu aktivitātes,
- individuālo sadarbību ar skolēnu,
- sadarbību ar mācību priekšmetu skolotājiem,
- sadarbību ar interešu izglītības skolotājiem.
- sadarbību ar atbalsta personālu.
2024./2025.m.g.
Audzināšanas programma
Rīkojums par atbildīgo
Latvijas valsts svētkiem veltītās audzināšanas stundas tēmas
2023./2024.m.g.
Mācību ekskursijas.
2022./2023.m.g.
2021./2022.m.g.
[ngg src=”galleries” ids=”37″ display=”basic_thumbnail”]
2020./2021.m.g.
