Bija 1919. gada rudens. Tallinā vienkopus pulcējās jauni ļaudis, kuri jaundibinātajai Igaunijas valdībai lūdza rast iespēju mācīties skolā arī strādājošiem jauniešiem. Viņu bija patiesi daudz, jo nesen pāri Eiropai brāzās Pirmā pasaules kara viesuļi, izpostot ierasto ļaužu dzīvi un likteņus.
Jauniešu balsis Izglītības departamentā tika sadzirdētas, un Tallinas vecpilsētā durvis vaļā vēra pirmā Igaunijas vakarskola. Vairums skolnieku – no frontes ierakumiem nākušie karavīri, vēl pavisam jauni, zaļoksnēji pašpuikas, bet ar dažādu izglītības līmeni, tālab skolā tika veidotas īpašas zaldātu klases. Viņiem piepulcējās mājkalpotājas un pilsētas rūpnīcu strādnieki. Par savējo vakarskolu sauca arī senās Rēveles ostas matroži.
2019. gada rudenī, oktobra nogalē, Tallinas vecpilsētas Doma laukuma greznajā Skolotāju namā no malu malām pulcējās ļaudis, lai godinātu Tallinas vakarskolu simtgadē. Īstenībā apaļā jubileja vienlaicīgi tika svinēta divām Igaunijas skolām – Tallinas Pieaugušo ģimnāzijai un Tallinas Vecpilsētas Pieaugušo ģimnāzijai. Abas ir pirmās vakarskolas iesāktā darba turpinātājas.
Šajā pasākumā Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas pedagogi bija gaidīti viesi, jo ar Tallinas Pieaugušo ģimnāziju sadarbības līgums skolai jau noslēgts pārdesmit gadus atpakaļ, un tas ir sekmīgs. Kaimiņvalsts skolotāji un skolēni daudzkārt viesojušies Latvijā, bet rīdzinieki projekta ietvaros varēja apmeklēt gan kaimiņvalsts Igaunijas, gan Somijas skolas. Īpašiem iespaidiem bagāts bija brauciens uz tundru pie Somijas briežkopju tautas – sāmiem pašos valsts ziemeļos. Izrādās, ka senā aroda pratēji sava specifiskā darba dēļ visai bieži mācībām izmanto vakarskolu Oulu pilsētā.
– Pagātne dod mums pamatu un piederību. Strādājam tagadnē, no šodienas darba būs atkarīga mūsu nākotne. – tā savā uzrunā atzina Tallinas Pieaugušo ģimnāzijas ilggadējais direktors Heiki Kiidli.
Jānis Japiņš
Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas direktors
