2019.gada 9.oktobrī iniciatīvas “ Latvijas skolas soma” ietvaros Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas 9.G klases skolēni devās ekskursijā uz Splendid Palace un noskatījās filmu “ Bille”.
Ekskursijas laikā skolēni tika iepazīstināti ar kinoteātra vēsturi un uzzināja, ka kinoteātris „Splendid Palace“tika atklāts 1923. gadā. Šis bija pirmais kinoteātris Baltijā, kas demonstrēja skaņu filmas.
Kinoteātris izcēlās ar izcilu filmu programmu, perfektu apkalpošanu, mēmā kino periodā – arī lielisku orķestri, kuru vadīja Oto Karlī. No 20. gs. 30-tajiem gadiem „Splendid Palace“ kļuva par svarīgāko Latvijas filmu prezentācijas vietu, un savu tradīciju tas turpina arī šodien. Kinoteātra „Splendid Palace“ programmu veido kvalitatīvs autorkino, filmas no Eiropas un citiem pasaules reģioniem, kas guvušas atsaucību kinofestivālos.
Kinoteātra
ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Kinoteātra dibinātāji ir Vasilijs Jemeļjanovs un Leonīds Falšteins (AS „ARS”).
Kinoteātra ēka Rīgā bija pirmā brīvstāvošā celtne, kas paredzēta tikai kino
vajadzībām ar 824 skatītāju sēdvietām. Ēka, kas iespaidīga ar savu neobarokālo
fasādi, iekštelpās pārsteidz ar neorokoko stila formu daudzveidību. Kinoteātra
projektu izstrādāja arhitekts Frīdrihs Kārlis Skujiņš (1880-1957). Dekoratīvos
veidojumus Lielajā zālē darinājuši tēlnieki Rihards Maurs (1888 – 1966) un
Jēkabs Legzdiņš (1894 – 1937). Liela vērtība ir Hermaņa Grīnberga (1888 – 1928)
gleznojumi, no kuriem īpaši izceļams Lielās zāles griestu gleznojums.Kinoteātra
„Splendid Palace” (no 1952. gada decembra – „Rīga”) svinīga atklāšana notika
1923. gada 30. decembrī ar filmu „Zem diviem karogiem” („Under Two Flags”, ASV,
1922, režisors Tods Braunings (Tod Browning)). 1929. gada oktobrī šeit tika
demonstrēta pirmā skaņu filma Baltijā – „Dziedošais nerrs” („Singing Fool”,
ASV, 1928, rež. Loids Beikons Bacon).
No 20. gs. 30-tajiem gadiem „Splendid Palace” kļuva par svarīgāko Latvijas filmu prezentācijas vietu.
Kinoteātrī Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas 9.g. klases skolēni noskatījās filmu “ Bille” pēc Vizmas Belševicas darba “Bille” motīviem.
Smeldzīgs, vienlaikus dzīvi apliecinošs, asprātīgs un cerību pilns stāsts par kāda cilvēkbērna pieaugšanu un attiecībām ar pasauli Latvijā pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu nogalē. Filma ir veltījums mums šodien, atgādinot par īstenām vērtībām – iecietību, uzupurēšanos, nepieciešamību sevi apliecināt.
Septiņgadīgā Bille dzīvo pasaulē, kur bagātiem ir savas ielas un nabagiem – savas. Ar nabadzību Bille ir iemācījusies sadzīvot, taču mātes mīlestība meitenei ir liegta. Tuvinieki par Billi rūpējas, bet nepārstāj atgādināt, ka Bille ir neaptēsts bērns un nekas prātīgs no viņas neizaugs…
Billei tas sāp, un meitenei ir sapnis – pierādīt sevi, izlauzties no mazvērtības žņaugiem. Billes personības ceļš pretī izaugsmei vijas cauri sarežģītam Latvijas vēstures posmam.
Reālajai Billei – rakstniecei Vizmai Belševicai – izdevās atrast savu ceļu un pierādīt, ka sapņi spēj īstenoties. Viņas radošais darbs novērtēts ar daudziem apbalvojumiem, tostarp Trīszvaigžņu ordeni un nomināciju Nobela prēmijai literatūrā.