Tikšanās “Muzikālajā pieturā”

Tikšanās “Muzikālajā pieturā”

  Tikšanās “Muzikālajā pieturā”

             Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolā 30.novembrī notika gadskārtējais konkurss “Muzikālā pietura”. Konkursu rīkoja Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskola sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu.             Konkursa nosaukumā ietverta doma, ka straujajā dzīves skrējienā nepieciešams arī apstāties, lai ieklausītos un sadzirdētu mūziku.             Konkurss notika jau 8.reizi, jo dziesma  skolēnus iedvesmo un satuvina. Šogad pieteikšanās konkursam nebija tik raita, kā iepriekšējos gadus, jo savu ietekmi atstāja Covid pandēmijas laiks, kad klātienes pasākumi nenotika. Dalību konkursā pieteica visas Rīgas 51. vidusskola, Oskara Kalpaka Rīgas tautas daiļamatu pamatskola, Andreja Pumpura Rīgas 11.pamatskola un  Privātā Rīgas Tehnolingvistiskā ģimnāzija. Paši dalībnieki uzskata, ka konkurss veicina vēlmi vispusīgāk, radošāk un dziļāk izprast mūzikas kultūru un tās izteiksmes līdzekļus. Konkursu vērtēja žūrija: žūrijas priekšsēdētāja jaunā dziesminiece  Melisa Debora Kaškura, mūzikas pedagoģe, kordiriģente Svetlana Caune un līnijdeju grupas “Jautrie zābaciņi” dalībniece Sandra Nordena. Un tā, konkursa uzvarētāji: Kategorijā „Vokālie ansambļi”: 1.vietu žūrija piešķīra Oskara Kalpaka Rīgas tautas daiļamatu pamatskolas Muzikālajam kolektīvam. Viņu izpildījumā skanēja Latviešu tautasdziesma “Daiļu dziesmu es dziedāju” no cikla Daiļas dziesmas (Lauras Jēkabsones mūzika un dziesma “Baložkalna dūjas” (Jāņa Lūsēna mūzika, Ineses Zanderes vārdi). 2.vietu ieguva Rīgas 51.vidusskolas muzikālais kolektīvs. Viņu izpildījumā klausījāmies tautasdziesmu “Saulīt’ gāja vakarā kā uguņa dzirkstelīte”( Andra Kontauta mūzika un  dziesmu “Laimes ligzda” (mūzika Andris Balodis, vārdi Inga Bērza). 3.vietu ieguva Andreja Pumpura Rīgas 11.pamatskolas muzikālais kolektīvs. Klausījāmies Latviešu tautas dziesmu “Es redzēju jūriņāi” un dziesmu “Karodziņš” ( Anatolija Livčas mūzika un vārdi).  Solistu kategorijā: 1.vietu ieguva Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas skolnieks Dāvids Aleksandrovs. Viņas izpildījumā dzirdējām Latviešu strēlnieku dziesmu “Nu sak` ar Dievu” un  Chucka Berry dziesmu – “Johnny B Goode”. 2.vietu dalīti ieguva Rīgas Reinholda Šmēlinga  vidusskolas skolniece Rendija Einika. Viņas izpildījumā dzirdējam latviešu tautasdziesmu “Div` dūjiņas” un dziesmu no Aijas Andrejevas repertuāra  “Kafijas krūze”. 2.vietu ieguva Oskara Kalpaka Rīgas tautas daiļamatu pamatskolas skolniece  Emīlija Bička. Emīlija izpildīja dziesmu  “Kā man klājas”( Jura Kulakova mūzika, Māra Malgalvja vārdi) un  “Pepijas dziesmu” no izrādes Pepija( Arņa Medņa  mūzika un vārdi). 3.vietu ieguva Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas skolniece Laila Kudliška, kura dziedāja dziesmu “Teci saulīt”( Zigmāra Liepiņa mūzika, Māras Zālītes  vārdi) un dziesmu no Igo Fomina repertuāra ”Savādā pasaule”  (mūzikas autors Jānis Lūsēns, vārdu autors Normunds Beļskis).   Pateicību par dalību konkursā “Muzikālā pietura” saņēma: Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas skolniece Anna Kurasina un Privātās Rīgas Tehnolingvistiskās ģimnāzijas audzēkne Taira Zumbulidze. Pateicības rakstus saņēma arī skolotāji, kuri skolēnus sagatavoja dalībai konkursā: Valerijs Afoničs, Diāna Černikova, Agita Galzona un Liene Poļakova. Pasākumā ar muzikālajām dāvanām piedalījās Rīgas Reinholda Šmēlinga audzēkņi. Pirmo skanīgo noti ieskandināja Annas Ter-Karapetyans muzikālais priekšnesums, bet pasākuma turpinājumā pārsteigumu visiem skatītājiem un dalībniekiem sagādāja skolas instrumentālā kolektīva muzikālais sveiciens konkursa dalībniekiem. Tas bija atraktīvi un emocionāli! Paldies visiem par dalību konkursā  “Muzikālā pietura”! Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas direktora vietniece Jeļena Jevdokimova  
Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas skolēni dodas “Karlsons lido…”

Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas skolēni dodas “Karlsons lido…”

2022.gada 20.novembrī programmas “ Latvijas skolas soma” ietvaros Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas  skolēniem bija iespēja noskatīties baletu “Karlsons lido…” Latvijas Nacionālajā operā.

Kurš gan nezina Karlsonu, kas dzīvo uz jumta – vislabāko rotaļu biedru pasaulē? Omulīgais vīriņš ar propelleru uz muguras ir viens no Astridas Lindgrēnes grāmatu pazīstamākajiem varoņiem, kuru iemīļojuši gan bērni, gan pieaugušie. Latvijas Nacionālā baleta iestudējums ļauj skatītājiem izdzīvot visas slavenās Brālīša un Karlsona dēkas – pastaigu pa jumtiem, zagļu ķeršanu, pūcīgās auklītes Bokas jaunkundzes izjokošanu un smalkmaizīšu čiepšanu! Un kā īpašs saldēdiens ir grandiozas dzimšanas dienas svinības ar veselām astoņām tortēm un tikai vienu svecīti… Dzīvespriecīgais, krāsainais uzvedums aizved skatītājus uz pasauli, kur fantāzija saplūst ar īstenību – skursteņslauķi uz pilsētas jumtiem metas jautrā dejā, TV dīvas izkāpj no ekrāna un sarīko krāšņu rēviju, un pat konfektes sāk griezties apburošā valsī… Taču būtībā balets ir par ilgām pēc īsta drauga – tātad stāsts par katru no mums.

Paldies programmai “Latvijas skolas soma” par iespēju noskatīties brīnišķīgo izrādi!

Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas skolēni dodas uz Latvijas Nacionālo Operu un Baletu

Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas skolēni dodas uz Latvijas Nacionālo Operu un Baletu

 

 2022.gada 16.novembrī  programmas “ Latvijas skolas soma” ietvaros Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas  skolēniem bija iespēja noskatīties baletu “SERENĀDE. CARMINA BURANA” Latvijas Nacionālajā operā.

Uz Latvijas Nacionālās operas Lielās skatuves vienā vakarā satiksies 20. un 21. gadsimta klasika – Džordža Balančina balets Serenāde un Edvarda Kluga laikmetīgā horeogrāfija Karla Orfa oratorijai Carmina Burana.

Džordža Balančina balets “Serenāde” ir vizuāli poētiska horeogrāfija, kas oriģināli veidota baletskolas audzēkņiem un tiek uzskatīta par vienu no dejas vēstures stūrakmeņiem. Balets “Serenāde” radīts, izmantojot Pētera Čaikovska “Serenādi” stīgu orķestrim do mažorā un pirmoreiz izrādīts 1934. gadā Amerikas Baleta skolas audzēkņu izpildījumā.

Edvarda Kluga laikmetīgās horeogrāfijas pamatā ir vācu komponista Karla Orfa (1895–1982) leģendārā oratorija “Carmina Burana”, kas ilustrē likteņa kaprīzēm pakļautos cilvēka dzīves līkločus. Scēniskajā kantātē izmantots kādā Bavārijas klosterī atrasts viduslaikos tapis dzejas krājums, kurā skartas dažādas tēmas: veiksmes un bagātības nepastāvīgums, dzīves gaistošā daba, pavasara atnākšana, arī iedzeršanas un iekāres bauda un posts. Oratorijas centrālais simbols – likteņa rats – griežas, pārvēršot prieku rūgtumā un cerību sērās. Edvarda Kluga horeogrāfijā galvenais vizuālais elements ir aplis – visvienkāršākais un tajā pašā laikā vispilnīgākais dabas veidojums.

Paldies programmai “Latvijas skolas soma” par iespēju noskatīties brīnišķīgo izrādi!

Kalendārs

< 2024 >
Maijs
Pr.Ot.Tr.Ce.Pk.Se.Sv.
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  

Stundu laiki

I MAIŅA
1. stunda 9.00-9.40
2. stunda 9.45-10.25
3. stunda 10.30-11.10
4. stunda 11.25-12.05
5. stunda 12.20-13.00
6. stunda 13.15-13.55
7. stunda 14.00-14.40
8. stunda 14.45-15.25

II MAIŅA
1. stunda 14.45-15.25
2. stunda 15.30-16.10
3. stunda 16.15-16.55
4. stunda 17.00-17.40
5. stunda 17.45-18.25
6. stunda 18.30-19.10
7. stunda 19.15-19.55

Lapas apmeklētāji