Ziemeļvalstu vakarskolu pedagogu tikšanās Jelgavā.
Ziemeļvalstu sadarbības projekta tikšanās ilga no 2019. 1.-3. augustam. Projektā piedalījās pedagogi no Tallinas Pieaugušo ģimnāzijas (Igaunija), Haapsalu Pieaugušo ģimnāzijas (Igaunija), Oulu Pieaugušo vidusskolas un Jelgavas Novada Neklātienes vidusskolas (Latvija). Jelgavas novada domē viesi tikās arī ar Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāju Gintu Avotiņu, kura uzsvēra šī projekta nozīmību skolas attīstībā. Tikšanās laikā skolotāji paviesojās arī Latvijas Nacionālajā operā, kā arī iepazina Jelgavas vēsturi Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā. Kultūras tradīcijas deju un dziesmu veidā demonstrēja folkloras kopa “Dimzēns” jelgavniekiem nozīmīgā vietā- J. Čakstes muzejā “Aučos”.
Tikšanās Oulu
2018.gada augusts
Zem ziemeļu saules
2018.gada aprīļa nogalē Rīgas Vakara ģimnāzijas skolēni Sofija Zadorožnaja, Artūrs Merkurjevs – Prikhodko, Raimonds Ciganovičs un angļu valodas skolotāja Vita Ramiņa piedalījās Ziemeļeiropas valstu vakarskolu seminārā , kas notika Somijas pilsētā Oulu. Semināra galvenais mērķis ir pieredzes apmaiņa un sadarbības veicināšana starp dažādu valstu vakarskolu audzēkņiem un pedagogiem, kā arī skolēnu konkurētspējas uzlabošana un labās prakses piemēru apzināšana. Pasākumā piedalījās arī Jelgavas novada Neklātienes vidusskola, Tallinas Pieaugušo ģimnāzija, Hāpsalas pieaugušo vakarskola un Oulu pieaugušo vidusskola. Skolēniem bija iespēja iepazīt visu valstu sagatavotos stāstījumus par kultūrvēsturisko mantojumu un nacionālajām tradīcijām, piedalīties Oulu Pieaugušo vidusskolā rīkotajā seminārā – „Neformālā izglītības nozīme jauniešu konkurētspējas veicināšanā”.
Pirmajā dienā bija iespēja iepazīties ar Somijas ziemeļu pilsētas Oulu nozīmīgākajām vietām, to vēsturi un tagadni. Pēc tam sekoja iepazīšanās vakars, kur neformālā gaisotnē studenti varēja savā starpā sapazīties, aprunāties, apmainīties pieredzē, izmantojot savas angļu valodas prasmes.
Otrajā dienā notika dažādas darbnīcas. Pēc tam visi projekta dalībnieki tika iepazīstināti ar skolu un izglītības sistēmu Somijā. Īpaša vērība tika pievērsta ar pieaugušo izglītībai, kuru Somijā ļoti daudz izmanto imigranti un bēgļi. Pēcpusdienā katram projekta partnerim bija iespēja iepazīstināt pārējos dalībniekus ar savas valsts kultūrvēsturisko mantojumu, nacionālajām tradīcijām, parādīt savas svešvalodu zināšanas. Pēc tam tika pārrunāts par tēmu, kā neformālā izglītība palīdz jauniešiem veicināt konkurētspēju. Tika izteiktas daudzas domas, ka šāda veida projekti palīdz jauniešiem iepazīt citas valstis, tradīcijas, izglītības iespējas un izmantot savas svešvalodu zināšanas. Skolēniem tika dota iespēja apmeklēt Muzeju un Zinātnes centru Luupi. Tā bija iespēja iepazīties ar zinātnes sasniegumiem, dažādiem jaunievedumiem, kā arī ar somu vēsturi caur zinātnes prizmu.
Aizraujošs ceļojums gan tagadnē, gan pagātnē.
Un tad jau pienāca brīdis atvadīties un doties mājup, lai pa ceļam atkal un atkal kavētos atmiņās par ziemeļvalstī redzēto, dzirdēto un piedzīvoto.
Rīgas Vakara ģimnāzijas angļu valodas skolotāja V.Ramiņa
Ziemeļeiropas valstu vakarskolu skolēnu un skolotāju seminārs
Mēs, trīs skolēni – Filips Čapligins 12.c klase, Oskars Kņevinskis 12.g klase, Valdis Rošāns 12.k klase un vēstures skolotāja Sarmīte Gulbinska – Sparāne šī gada 06.04. devāmies uz Tallinu. Brauciena mērķis bija kopīgi pasākumi sadarbībā ar citu Baltijas valstu vakarskolām. Bija atbraukuši arī skolēni un skolotāji no Jelgavas, Oulu(Somija)un Hāpsalas, bet Tallinas skolēni un skolotāji uzņēma mūs kā viesus savā skolā.
Sākumā mēs visi degustējām ēdienu no katras valsts, ko skolas bija atvedušas līdzi, tad sadalījāmies trijās grupās un Tallinas skolēni mūs veda nelielā ekskursijā pa skolu, kuras laikā katrs varēja brīvi pastāstīt par savu skolu un valsti, pastāstīt mājās sagatavotos uzdevumus – Kāds ir tipiskais latvietis un izstāstīt kādu latviešu tautas pasaku. Ar šiem uzdevumiem mēs tikām galā ļoti labi.
Pēc pusdienām skolā mēs devāmies uz viesnīcu, piereģistrēties un nolikt mantas. Pa Tallinu mēs pārvietojāmies ar sabiedrisko transportu, tam mums tika izsniegtas kartiņas - Tallinas sabiedriskā transporta e-taloni. No viesnīcas mēs gājām līdz tramvaja pieturai caur skaistu Japāņu dārzu. Nākamā aktivitāte bija ļoti iespaidīga un interesanta. Mēs apmeklējām izklaides iestādi, kuru sauc “Exit Room” - tur skolēni, jau iepriekš tika sadalīti trijās grupās un tika ieslēgti trīs istabās. Uzdevums ir - komandām kopīgiem spēkiem vajadzēja atrast visas norādes, atrisināt mīklas un atvērt visus slēdžus, lai galu galā tiktu ārā no istabas. Katrai komandai, kura sastāvēja no dažādu skolu skolēniem, vajadzēja pielietot atjautību un kooperēties savā starpā, pietam darīt visu ātri, jo laiks bija ierobežots. Kopumā mums bija labs rezultāts, kaut gan izkļūt ārā nepaspējām. Toties guvām daudz asu iespaidu un jautri pavadījām laiku. Vakariņas mums bija vienā jaukā Tallinas restorānā, pēc kura mēs devāmies uz viesnīcu.
Nākamajā rītā, pēc brokastīm viesnīcā, mēs, ar speciāli mums noīrētu autobusu, izbraucām uz Narvas pusi. Apstājamies netālu no Narvas, kalnraktuvju muzejā. Tur notika ekskursija pa vecām degslānekļa šahtām. Apģērbti strādnieku jakās un ķiverēs, mēs iegājām vēsajā un mitrajā pazemē. Daži raktuvju mehānismi bija darba kārtībā, ko mums nodemonstrēja. Visiespaidīgākais bija kādu četru minūšu ilgs brauciens ar īstām vagonetēm. Gids, kurš arī kādreiz tur strādāja, stāstīja mums par strādnieku grūto ikdienu un degslānekļa iegūšanas procesa īpatnībām. Beigās mums bija pusdienas turpat šahtā. Īpaši patīkami bija just svaigu un siltu gaisu, kad gājām ārā no šahtām. Atvadījušies mēs devāmies tālāk uz Narvu.Narva ir robežpilsēta ar Krieviju - robeža iet gar upi un aiz upes labi varēja redzēt Ivangorodu. Mēs pastaigājamies gar upi pie Narvas cietokšņa un tad bija vēl viena ekskursija - restaurētos cietokšņa kazemātos. Mūs atkal ieveda pazemē, 17.gs galerijā - garā ejā, kura kādreiz bija daļa no cietokšņa. Gide stāstīja par šīs vietas vēsturi, kura turklāt bija atspoguļota ar ekspozīciju. Iekšā gulēja daži sikspārņi, kas dažus skolēnus ļoti biedēja.
Vēlāk mēs aizbraucām uz lielisku četrzvaigžņu viesnīcu (Orus Spa Hotel), kur varējām labi atpūsties pēc grūtas dienas un apmeklēt ūdens centru ar saunām, baseinu un džakuzi. Bija pietiekami daudz laika, lai paēstu vakariņas un papeldētos. Blakus bija jūras krasts un vakarā, no ārpuses baseina, varēja redzēt ļoti skaistu sarkanu saulrietu.
Laimīgi atpūtušies, nākamajā dienā ap desmitiem no rīta devāmies atpakaļceļā. Vēl iebraucām pie skaista ūdenskrituma, kas krīt pāri stāvam klinšainam jūras krastam. Iebraucot Tallinā, viss beidzās ar kopīgu dāvanu pasniegšanu Tallinas skolā un atvadīšanos.
Brauciens tiešām bija lielisks un noteikti patika visiem, piepildīja ar spožām emocijām. Bija interesanti pavadīt laiku ar citu valstu skolēniem un gūt tādu fantastisku pieredzi. Esmu pārliecināts, kā tādi pasākumi visiem nāk tikai par labu un izsaku lielu pateicību organizatoriem un sponsoriem.
Filips Čapligins 12.c klase
Ziemeļeiropas valstu vakarskolu skolēnu un skolotāju seminārs Igaunijā
No 8.- 10.janvārim Rīgas vakara ģimnāzijas mūzikas skolotājs V.Afoničs un krievu valodas skolotājs J.Soboļenko devās braucienā, lai piedalītos Ziemeļeiropas valstu vakarskolu skolēnu un skolotāju seminārā Igaunijā, Tallinā. Semināru organizēja Tallinas Pieaugušo ģimnāzijas administrācija. Sadarbība ar Somijas un Igaunijas vakarskolām norisinās jau devīto gadu. Seminārā piedalījās arī skolotāji no Hāpsalas Pieaugušo vakarskolas, Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas, Oulu (Somija) Pieaugušo vidusskolas. Semināra dalībniekiem bija iespēja pabūt Tallinas Botāniskajā dārzā, kur tika parakstīts tālākās sadarbības līgums. Sadarbība rada iespēju aktīvākajiem skolēniem doties interesantos braucienos un pilnveidot savas svešvalodu prasmes.
Brauciens uz Hāpsalu
Laikā no 2015.gada 8.aprīļa līdz 10.aprīlim RVĢ vēstures skolotāja Olga Piļipenko un divi skolēni Sandis Grava un Andis Edžus Rappa devās braucienā, lai piedalītos Ziemeļeiropas valstu vakarskolu skolēnu un skolotāju seminārā Igaunijā. Sadarbība ar Somijas un Igaunijas vakarskolām norisinās jau astoto gadu. Seminārā piedalījās arī skolēni un skolotāji no Tallinas Pieaugušo ģimnāzijas, Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas, Oulu (Somija) Pieaugušo vidusskolas. Semināru organizēja Hāpsalas Pieaugušo vakarskolas administrācija.
Agri no rīta mēs izbraucām no Rīgas autoostas uz Tallinu, tur mums visus sagaidīja Hāpsalas Pieaugušo vakarskolas direktors un citi skolas pārstāvji. Sagaidot visus dalībniekus, mēs ar skolas autobusu devāmies uz Hāpsalu, kas atrodas 100 km attāluma rietumu virzienā. Visi projekta dalībnieki dzīvoja viesnīcā pilsētas centrā.
Pirmā projekta darba diena turpinājās pilsētas mērijā, kur mūs laipni uzņēma pilsētas galva. Mums pastāstīja par pilsētas vēsturi, attīstību un nākotnes iecerēm. Visi saņēmām informatīvus bukletus par pilsētu.
Darba diena mums noslēdzās ar ekskursiju pa Hāpsalas pilsētu, kas turpinājās trīs stundas. Grūtības mums sagādāja sliktie laika apstākļi. Vēja stiprums tuvinājās vētrai. Ekskursijas laikā projekta dalībnieki tika sadalīti grupās, lai pildot uzdevums, grupas dalībnieki saliedētos.
Hāpsala ir ievērojama kūrortpilsēta, kas atrodas Igaunijas rietumu piekrastē. Hāpsalu ir dibināta 1279. gadā un labi pazīstama, pateicoties savai vēsturei un jūrniecībai, siltajam jūras ūdenim, ārstnieciskajām dūņu procedūrām un draudzīgajiem iedzīvotājiem. 19. gs. beigās krasta Promenādes malā uzceltā, koka mežģīnēm rotātā Kūrzāle un Koncertmāja ir vienīgās šāda tipa ēkas, kas Igaunijā saglabājušās savā sākotnējā izskatā.
Interesanti: 1898. gadā māja atradās gandrīz pilnībā jūrā. Vēlāk ēkas galos esošie mazie līcīši tika aizpildīti, un krasta stiprinājums ieguva savu šodienējo formu. Kūrzāli un tās koncertmāju bija īpaši iecienījis Krievijas ķeizara galms un Pēterburgas augstāko aprindu pārstāvji.
Projektā otrajā dienā mēs bijām Hāpsalas Pieaugušo vakarskolā. Projektā ietvaros dalībnieki 2 stundas gatavoja prezentāciju par savu skolu un pilsētu. Atmosfēra bija ļoti radoša un draudzīga. Mēs bijām ļoti apmierināti ar šo darba daļu.
Silmas dabas aizsargājamā teritorija
Skaistus dabas skatus ietverošs ceļojums mums notika ceturtdienas otrajā pusē Hāpsalu tuvumā, Saunjas un Tahu līčos, vietā, kurā katru dienu uzturēties nedrīkst. Tas ir dabas rezervāts, kurā ligzdo daudzi ūdensputni.
Silmas dabas aizsargājamā teritorija ir radīta vietējās jūras, meldrāju, krastmalas pļavu un ezeru floras un faunas aizsardzībai. Silma ir viena no svarīgākajām ūdensputnu ligzdošanas vietām un pulcēšanas vieta Igaunijā pirms rudens aizlidošanas. Saunjas līcis tiek uzskatīts par vienu no svarīgākām saldūdens zivju nārstošanās vietām Baltijas jūras Veinameres (Väinameri) zonā. Silmā ir 6 skatu torņi un vairākas pastaigu takas.
Silmas dabas lieguma zona ir īsta niedrāja putnu paradīze. Šeit esošais niedrājs ir otrs lielākais Igaunijā. To apdzīvo dažādas putnu sugas, kas pavasara vakaros piedāvā noklausīties īpaši daudzbalsīgu koncertu. Pārgājiena sākumā devāmies uz putnu vērošanas torni, no kura pavērās skats uz Sutlepas līci. Te varēja redzēt barību meklējošo pelēkvaigu dūkuri, brūnkakli, virs niedrāja lidinājās nieru lijas, mazie ķīri un melnie zīriņi.
Piektdien ceļojuma noslēgumā, mēs apmeklējām vienu Eiropas aizraujošākais muzejiem Lennusadam Tallinā. Hidroplānu ostas kā Igaunijas Jūras muzeja daļas misija ir apkopot, saglabāt un iepazīstināt ar Igaunijas un starptautiskās jūras tehnikas vēsturi, ar pasaulē unikālu un daudzveidīgu ekspozīciju, retu izstāžu telpu un pārdomātām aktivitātēm muzejs palielina interesi par jūras vēsturi un jūras tehnikas sasniegumiem.
Mēs apskatījās lielāko no ūdens izceltu objektu zemūdeni. Zemūdene Lembit tika izcelta no ūdens, lai kļūtu par centrālo jaunā jūras muzeja eksponātu. Tā ir pasaulē vienīgā saglabājusies mīnu zemūdene no šīs 1930. gadu sērijas. Muzeja apmeklētājiem ir iespēja iekāpt šajā zemūdenē, lai uzzinātu vairāk par jūrnieku dzīvi. Viens no aizraujošākajiem Hidroplānu ostas muzeja eksponātiem ir pilna izmēra britu hidroplāna Short 184 reprodukcija. Ar šo hidroplānu tika veikts pirmais veiksmīgais gaisa torpēduzbrukums. Bez tā, skolēni varēja izmēģināt vadīt īstu lidošanas simulatoru.
Dalībnieki bija ļoti apmierināti ar braucienu, jo šāda pieredze ir ļoti noderīga turpmākajā dzīvē – gan komunikācijā, gan savu valodas prasmju nostiprināšanā.
Pie sāmiem Lapzemē!
Oktobra sākumā mūsu skolas direktors Jānis Japiņš kopā ar direktora vietnieku Aivaru Aleksandroviču Latvijas-Igaunijas-Somijas vakarskolu projekta ietvaros devās uz Somiju.
Oulu pilsētā, Somijas ziemeļos, tirgus laukumā runātīga kundze pārdod ābolus. Auglīši sīki, bet maksā 4 eiro.
– Ņemiet, no pašu dārza! Raža jau nebija nekāda lielā, jo pavasarī ziedēšanas laikā uznāca salnas.
– Pie mums Latvijā gan šogad īsts ābolu gads. Āboli tagad daudzviet dārzos guļ nelasīti uz zemes – bilstu pretī.
– Nu, ja… Latvijā. Tas taču dienvidos! – kundze smejas.
Ir tikai oktobra sākums, bet koki mežos ir pavisam kaili. Stipri rudenīgs. Gar lepno autobāni nesteidzīgi ganās ziemeļbriežu bars, neko daudz nesatraucoties par mašīnu rūkoņu. Vēl līdz sniegam ēdamā papilnam, un dzīvnieki to steidz izmantot. Briežiem ir saimnieks, jo ap kaklu košas lentas, ausīs- gluži kā mūsu gotiņām – numuri.
Latvijas – Igaunijas – Somijas vakarskolu sadarbības projekta ietvaros esam ieradušies pie somu kolēģiem Oulu Pieaugušo vidusskolā. Īstenībā skolā esam bijuši tikai īsu brīdi, jo ceļš ved tālāk uz Ziemeļiem. Somi ir lepni ar savu Lapzemi un to steidz parādīt arī ciemiņiem.
Pirms pārdesmit gadiem laikam nebija daudz cilvēku pasaulē, kuri būtu dzirdējuši par tādu pilsētu – Rovaniemi. Tagad gan mazās pilsētiņas nosaukums pirms Ziemassvētkiem ņirbēt ņirb visās tūrisma firmu reklāmās, kuras aicina braukt un skatīt „īsto” Ziemassvētku vecīti.
– Tas vecītis te ir vienmēr, kad vajag. Ja vajag – kaut vasaras viducī! – komentē Tallinas Pieaugušo ģimnāzijas direktors Heiki Kiidli.
– Viņš ir viens vai vairāki? – taujā skolotāja no Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas.
– Nu, cik vajag! – skan atbilde.
Ziemassvētku vecīša sādža aiz Rovaniemi izpletusies plašā priežu mežu ielokā. Pavisam nelieli namiņi, kur iekšā vieta mazai kafejnīcai un lepnas guļbaļķu būves veikaliem. Turpat līdzās arī „īstā” vecīša nams. Par vecīti gan šo vīru nenosauksi – augumā garš, spēcīgs, bārda, sarkanais deguns un viss pārējais – kā jau ziemeļu
saimniekam pienākas.
Process notiek šādi: vecāki paslepus iedod mājās sarūpēto dāvanu, tad tiek skaitīts dzejolītis, un konfekšu maisiņš no Santa Klausa rokām nonāk pie laimīgās meitenes vai zēna.
Pieaugušiem vīrs sarkanajā apmetnī piedāvā kopīgu foto. Fotogrāfijas taisa divi čakli rūķi, bet tā kā nav sezona, nav arī liela pieprasījuma. Varbūt atbaida cena – 25 eiro par A4 formāta fotogrāfiju?
Daudzi ļaudis drūzmējas Santa Klausa pastā. Viņi raksta vēlējumus uz pastkartēm, kuras tieši Ziemassvētkos aizceļos pie izraudzītā adresāta. Šis pakalpojums maksā 7 eiro. Pakās tiek saiņoti arī suvenīri, lai Ziemassvētku vakarā sasildītu kādu dvēseli visā plašajā pasaulē.
– Pie mums ap Ziemassvētkiem lidmašīnas lido kā Londonas Hītrovā – pastāsta Oulu Pieaugušo vidusskolas direktors Panu Kela – Te ierodas tūristi no visas Eiropas, valstis nesaskaitīsi! Bet pērn bija divi tiešie reisi pat no Japānas.
Uzņēmīgie Ziemassvētku vecīša sādžas saimnieki lieliski pratuši izmantot ģeogrāfiju. Cauri visam ciematiņam iezīmēta strīpa – ziemeļu polārais loks. Tūristi tur steidz fotografēties, tāpat kā pie kilometru staba, kas rāda attālumu no šejienes līdz pasaules valstu galvaspilsētām. Izrādās, līdz Rīgai no šejienes tikai nieka 1243 km, līdz Tokijai gan – 7340 km!
Sāmi dzīvo pašos Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas ziemeļos. Skaitliski tauta nav liela, bet dialekti, kuros viņi sarunājas, ir vairāki. Tāpēc kā vienu no saviem uzdevumiem Oulu Pieaugušo skola uzskata vietējiem jauniešiem iemācīt pareizi savu senču valodu. Lai to realizētu, skolotāji bieži dodas komandējumos uz tundru pie vecajiem sāmu briežkopjiem. Šādās ekspedīcijās tiek savākti visdažādākie folkloras materiāli, laika zūdībai pakļauto dialektu ieraksti.
– Somiem bieži jautā, kā mēs spējam jau vairākus gadus ieņemt stabili augstus reitingus izglītībā pasaules mērogā – stāsta Oulu skolas sāmu valodas skolotāja Henna Aikio – Sākums ir pirmsskolas izglītības iestādes. Tām Somijā tiek veltīta ļoti liela uzmanība, īpaši pedagogiem, jo viņi sagatavo bērnus skolai. Tad ir pamatskola. Katrā klasē mums strādā divi skolotāji – tas, pirmkārt, atvieglo darbu pedagogiem un ļauj elastīgāk izmantot dažādas mācību metodes. Skolēnu sekmju līmenis ir tiešs skolotāju darba kvalitātes rādītājs.
– Bet vai somiem ir jākārto centralizētie eksāmeni? – taujāju kolēģei.
– Beidzot pamatskolu, apliecībā izliekam gada vērtējumus. Vienīgais eksāmens ir pēc vidējās izglītības iegūšanas – visā valstī viens. Uzņemot studentus, augstskolās gan to īpaši neņem vērā, jo katra augstākā mācību iestāde sev vajadzīgos iestājeksāmenus organizē pati. Tas ļauj veiksmīgāk atlasīt topošos studentus.
Somijā vēl nesen bija stingri noteikta kārtība, ka vecāki bērnus varēja sūtīt tikai tajā skolā, kura tuvāk dzīvesvietai. Tagad „mikrorajona princips” vairs nav spēkā, bet sāmi parasti izvēlas tuvāko skolu. Ir pārliecināti par izglītības kvalitāti.
RVĢ direktors
Jānis Japiņš
CEĻOJUMS UZ HĪJUMĀ SALU…
Šī gada vasarā, no 10. līdz 12.augustam, Tallinas Pieaugušo ģimnāzija ielūdza direktorus un skolotājus no partnerskolām piedalīties dabas un kultūras ceļojumā uz Hījumā salu, lai turpinātu Starptautisko sadarbības līgumu starp pieaugušo ģimnāzijām Tallinā, Hāpsalā, Rīgā, Jelgavā un Oulu. Šī sadarbība noritēja saskaņā ar rakstisku vienošanos, kas tika parakstīta 2012.gada 6.janvārī Tallinas Pieaugušo ģimnāzijā.
Kas var būt labāks un interesantāks par ceļošanu? Laikam- nekas! Dažu dienu laikā cilvēks izbauda tik daudz emociju, iegūst jaunu informāciju, ka šīs nedaudzās dienas paliek atmiņā ilgus gadus. Šādas trīs dienas izbaudījām arī mēs- skolas direktors Jānis Japiņš un pieci mūsu ģimnāzijas skolotāji-Aivars Aleksandrovičs, Tatjana Morozova, Arianda Ņestrojeva, Inga Zviedre, kad devāmies uz Hījuma salu Igaunijā.
Brauciens sākās 9.augusta naktī no Rīgas autoostas, kad mēs visi sapulcējāmies, lai dotos uz Tallinu. Mūsu grupā bija skolotāji no dažādām valstīm. Latviju pārstāvējām mēs un Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas skolotāji. Ceļojumā piedalījās arī skolotāji no Tallinas Pieaugušo ģimnāzijas, Hāpsalas Pieaugušo ģimnāzijas un Oulu Pieaugušo vidusskolas Somijā. Mūsu kolektīvā varēja dzirdēt gan latviešu, gan angļu, gan krievu, gan somu un igauņu valodu. Taču mūs visus vienoja tas, ka mēs strādājam vakarskolās.
Sākumā mēs apmeklējām Hāpsalas Pieaugušo ģimnāziju, kur uzzinājām, ka skolēni mācības uzsāk jau augusta vidū, taču viņi 5 nedēļas mācās un sestā ir brīva.
Pēc tam mūs iepazīstināja ar pilsētu. Hāpsala -maza un sena pilsētiņa, kuru krustu šķērsām var izstaigāt kājām vienas dienas laikā. Viena no pilsētas interesantākajām vietām bija Hāpsalas bīskapa pils, celta 13.gs.sākumā. Iespaidīga bija pils lielā teritorija un augstie pils mūri, kas bija labi saglabājušies, kā arī skaisti sakoptā pils teritorija. Ar lielu interesi mēs noklausījāmies leģendas par Balto Dāmu, kuru varot ieraudzīt Doma baznīcas logā pilnmēness naktīs. Baltajai Dāmai par godu tiek svinēti dažādi svētki. Tāpat interesanti bija ieraudzīt un izdzirdēt zvanu skaņas. Pils tornis ar zvanu un pulksteni vēstī pilsētai pusstundas un stundas. Hāpsala ir pazīstama kūrortpilsēta, kura tika uzcelta, lai cilvēki, kuri tur atpūtās, varētu justies ērti.
Skaista vieta Hāpsalā ir arī promenāde gar jūras krastu, kur ir tīrs gaiss un labi iekārtotas peldvietas. Klusumu traucē vienīgi viļņu skaņas. Tā ir ideāla vieta pastaigām.
Apskatījām arī dzelzceļa staciju, kura tika uzcelta 1907.gadā atpūtnieku vajadzībām. No šejienes vilcieni brauca uz Tallinu. Šodien ēkā atrodas tikai muzejs, kurā ir interesanti eksponāti. 2004.gadā dzelzceļš tika slēgts.
Hāpsala pārsteidza ar interesanto koka arhitektūru un tuvumu jūras, taču tas palika mums aiz muguras, jo grupa devās uz Hījuma salu, kur mums bija jāpavada divas dienas.
Hījuma- otra lielākā sala, kas atrodas Baltijas jūrā un ir viena no vecākajām salām pasaulē. Katram, kurš nokļūst uz šīs salas, ir jāizdara trīs lietas. Pirmā-jānokļūst uz Sāretirpa zemes strēles un jāaizmet akmens līdz strēles galam, lai it kā turpinātu šo strēli. Mums tā bija romantiska pastaiga pa strēli, kuru no abām pusēm apskaloja spēcīgie jūras viļņi un visapkārt bija ļoti daudz kadiķu.
Ne visi no mums nokļuva līdz strēles galam, jo tās garums bija 2 kilometri, taču akmeņus meta visi, cerot, ka tieši mūsu akmeņi pagarinās strēli.
Otrkārt-jāuzkāpj Kepu bākā, kura ir trešā vecākā bāka pasaulē, uzbūvēta augstākajā vietā uz salas. Pati bāka ir 36 metrus augsta. Bet, kad mēs uzkāpām tajā, mums likās, ka bākas augstums ir divas trīs reizes lielāks par esošo. Visas mūsu grūtības aizmirsām, kad mēs atradāmies bākas virsotnē un ieraudzījām fantastiskos salas skatus. Mēs ļoti labi varējām pārredzēt visu salu.
Treškārt- apskatīt Krustu kalnu un izgatavot krustu no dabas materiāliem. Mūsu skolas skolotājiem sanāca ļoti skaists krusts no čiekuriem un ziediem. Mēs bijām ļoti apmierināti ar savu darbu. Par šo kalnu ir leģenda, ka tas veidojies tad, kad barons gribējis atbrīvoties no tiem ,kuri nav bijuši paverdzināti. Ar carienes palīdzību viņi tikuši izsūtīti, bet Krusta kalns esot viņu pēdējā lūgšanas vieta.
Mums patika arī citas neparastas vietas uz salas, piemēram, igauņu Stounheidža „derības akmeņi”. Par šo vietu ir leģenda, ka jūrnieki, dodoties jūrā, atnesa šeit akmeņus, lai lūgtu palīdzību un aizsardzību jūras dievam. Šie milzīgie akmens krāvumi rada filozofiskas pārdomas par to, cik trausls un neaizsargāts ir cilvēks varenās jūras priekšā un kā viņš meklē dažādus aizsardzības veidus. Raugoties uz milzīgajiem akmens krāvumiem, varam iedomāties, cik daudz jūrnieku ir prasījuši palīdzību jūras dievam .Bet varbūt tā ir tikai leģenda, un cilvēks ir visu varens un spēj valdīt pār jūru?
Ļoti interesants bija piemineklis, kurš izskatījās kā nagla. Uzskata, ka tieši šī milzīgā nagla, iedzīta zemē, tur salu, neļauj tai aizpeldēt. Kur vēl citur var redzēt tik oriģinālu pieminekli?
Mūsu ekskursijas grupa vēl bija Igaunijas pazīstamajā Tahkumas bākā. Šī bāka ir pazīstama ar to, ka tā ir augstākā tērauda bāka valstī. Augstums-43 metri. Bākai blakus atrodas piemineklis, veltīts 1994.gadā nogrimušā prāmja „Estonia” bojā gājušajiem pasažieriem. Piemineklī ir zvans, kurš zvana tad, kad vēja spēks ir tik liels, kāds bija, kad grima prāmis.
Ja runājam par mūsu dzīvošanas vietu-atrašanos uz salas, tad mūs arī gaidīja pārsteigumi. Pirmajā naktī mēs nakšņojām –kā jūs domājat kur? Mucās!!! Kad mūsu autobuss piebrauca pie nakšņošanas vietas, tas ir, atpūtas ciematiņā „Vetsi tall”, mēs ieraudzījām šādu skatu: lielu ābeļdārzu, rūpīgi nopļautu zālīti dārzā un daudz mājiņu-muciņu. Mēs iesaucāmies: ”Vai tiešām mucā mums būs jāguļ?” Jā, patiešām, mūsu grupu sadalīja pa diviem cilvēkiem, mums iedeva mucu atslēgas, un mēs par lielu izbrīnu patiešām labi iekārtojāmies un gulējām karaliskā miegā. Lielu paldies mēs sakām ekskursijas organizētājiem-Tallinas Pieaugušo ģimnāzijas direktoram Heiki Kiidli un skolotājiem. Šķiroties ceram, ka tiksimies nākamajā gadā, bet nu jau Somijā.
Tā divas laimīgas dienas uz salas pagāja nemanot.12.augustā mēs ieradāmies ostā, lai ar prāmi dotos atpakaļ ceļā uz mājām. Ar skumjām mēs atstājām salu. Gribējās vēl turpināt ceļojumu, izbaudīt salas skaistumu un ieelpot tīro, dzestro gaisu, paklausīties daudzās leģendas, kas sacerētas ar salas iedzīvotāju bezgalīgo mīlestību pret savu jauko mājvietu, uzzināt vēl daudz interesanta par vēsturi, ģeogrāfiju un salas iedzīvotāju dzīvi.
Laiks pagāja, un prāmis devās jurā. Sala palika aizvien mazāka un mazāka, kamēr kļuva par melnu punktu un pazuda pavisam.
Uz redzēšanos, Hījumā! Uz drīzu tikšanos! Bet priekšā mūs gaidīja ceļš uz mājām-Hāpsala-Tallina-Rīga.
Ceļojuma laikā mēs kļuvām draugi, neraugoties uz to, ka runājam dažādās valodās. Daudz jauku vārdu tika teikts un daudz dāvanu dāvināts vakariņu laikā viesnīcā. Mums bija ļoti draudzīga atmosfēra ,un likās ,ka esam jau sen pazīstami.
Sk. T. Morozova ,Rīgas vakara ģimnāzija
Ziemeļeiropas valstu vakarskolu skolēnu un skolotāju saminārs Igaunijā
Laikā no 10.aprīļa līdz 12.aprīlim RVĢ direktors Jānis Japiņš un četri skolēni- Lolita Rudusāne, Zita Barkovska, Juris Sudmalis, Marats Gazalijevs – devās braucienā, lai piedalītosZiemeļeiropas valstu vakarskolu skolēnu un skolotāju saminārā Igaunijā. Sadarbība ar Somijas un Igaunijas vakarskolām norisinās jau piekto gadu un tā tiek paplašināta, uzaicinot jaunus partnerus. Seminārā piedalījās skolēni no Tallinas Pieaugušo ģimnāzijas, Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas, Oulu Pieaugušo vidusskolas un Hāpsalas Pieaugušo vakarskolas. Apmeklējot Igauniju, Rīgas vakara ģimnāzijas skolēniem bija iespēja piedalīties mācību stundās Tallinas Pieaugušo ģimnāzijā, kā arī tikties ar citu projekta partnerskolu pārstāvjiem. Skolēni ieguva jaunus draugus un labi pavadīja laiku. Dalībnieki varēja iepazīt Tallinas un Rakveres nozīmīgākos kultūrvēsturiskos un dabas objektus, igauņu nacionālās tradīcijas un laikmetīgo mākslu. Bija iespēja piedalīties diskusijās par vakarskolu nozīmi mūsdienu dinamiskajā sabiedrībā.Visi jaunieši bija ļoti apmierināti ar braucienu un atzina, ka, ja būs vēl iespēja piedalīties līdzīgā pasākumā, viņi to noteikti izmantos, jo šāda pieredze ir ļoti noderīga turpmākajā dzīvē – gan komunikācijā, gan savu valodas prasmju nostiprināšanā.
Starptautiskā sadarbība Tallinā.
Šā gada 6.,7. janvārī Rīgas vakara ģimnāzijas direktors J.Japiņš, matemātikas skolotājas E.Kokoriša, M.Keiša un latviešu valodas skolotājas L.Trūpa un A.Ozoliņa piedalījās starptautiskā seminārā „Dažādu valstu pieredzes nozīme organizācijas kvalitatīvai izaugsmei” Igaunijā.
Semināru par vērtībām izglītības procesā organizēja Tallinas pieaugušo ģimnāzija. Savu skolu un mācību darbu seminārā prezentēja Jelgavas novada Neklātienes vidusskola, Oulu (Somija) pieaugušo skola un Haapsalu (Igaunija) pieaugušo skola. Par mūsu skolas vērtībām un darbu seminārā stāstīja direktors J. Japiņš. Pēc tam skolotāji darba grupās diskutēja par skolu kultūras vērtībām, grupas dalībnieki stāstīja par savas skolas vērtībām un vienojās par piecām svarīgākajām skolu kvalitatīvai izaugsmei. Tikšanās bija nozīmīga arī tādēļ, ka visu dalībskolu direktori parakstīja sadarbības līgumu 2012.gadam.
Jāatgādina, ka nu jau vairākus gadus RVĢ piedalās kopīgā projektā ar šīm skolām.
Projekta ietvaros ir paredzēts iesaistīto skolu jauniešu pašpārvalžu darba seminārs Tallinā 2012.gada aprīlī. Šā paša gada augustā ir plānota pedagogu tikšanās Hījumā salā, kur piedalīsies 5 pārstāvji no katras skolas.
Mūsu skolas skolotāju ieguvums bija arī kopīgi apmeklētais 2006. gadā atklātais jaunais Kumu Mākslas muzejs.Tas ir lielākais mākslas muzejs Baltijā un viens no ievērojamākajiem Ziemeļeiropā. 2008. gadā Kumu muzejs tika atzīts par Eiropas labāko muzeju.
Tallinā, pastaigājoties pa vecpilsētas ieliņām, izbaudījām arī ziemas skaistumu, kura tobrīd Latvijā nebija, kā arī izjutām pasakaino Ziemassvētku noskaņu.
Piedalīšanās semināros un projektos paplašina redzesloku, kur ieguvējs ir katrs dalībnieks gan individuāli, gan skola kopumā, domājot par tās tālāku attīstību. Ieguvums, plānojot draudzīgu, intelektuālu un daudzveidīgu sadarbības apmaiņas programmu, vērtējams ļoti pozitīvi.
Liene Trūpa
Rīgas vakara ģimnāzija
2011
Vasaras projekts
Vasara ir laiks, kad atpūšas gan skolēni, gan skolotāji.Tas ir arī laiks, kad bez steigas var satikties draugi. Jau trešo gadu un arī trešo vasaru notiek Rīgas vakara ģimnāzijas, Tallinas Peaugušo ģimnāzijas un Somijas Keravas pilsētas Pieaugušo vidusskolas skolotāju tikšanās starptautiska sadarbības projekta ietvaros. Šovasar šim projektam pievienojās arī Somijas ziemeļu daļas – Oulu pilsētas vakarskolas pedagogi.
Trīs dienas no 5.-7. augustam viesus uzņēmām mēs- Rīgas vakara ģimnāzijas skolotāji. Mēs rūpējāmies par ciemiņiem un centāmies viņus iepazīstināt ne tikai ar skolu, tās darbu un tradīcijām, bet arī ar mūsu Valsts skaistākajiem un interesantākajiem ģeogrāfiskajiem objektiem.
Šoreiz izvēlējāmies Kurzemi. Bieži Kandavu un Sabili dēvē par Kurzemes Šveici. To arī braucām apskatīt, jo Sabilē taču atrodas arī Ginesa rekordu grāmatā ierakstītais vistālāk ziemeļos esošais vīna dārzs- Sabiles Vīnakalns, kur brīvā dabā audzē vīnogas. Viesu sajūsmu izraisīja Latvijas tūrisma uzņēmēju vēriens, jo naktsmītne viesu namā ,,Mežvidi,, un tur izveidotā vide bija tiešām nevainojama.
Otrajā izbraukuma dienā ,,pieveicām,, 280 kilometrus. Izbraucot cauri deviņu pakalnu pilsētai –Talsiem, ceļš veda uz Kolkasragu, lai igauņu kolēģi redz to vietu, kas skaidrā laikā esot saskatāma no bākas Sāmsalā. Tad caur seno līvu ciemiem devāmies Ventspils virzienā. Un te nokļuvām pilsētas svētku varā- krāšņie ziedu paklāji, amatnieku tirdziņš, jaunais atpūtas un izklaides parks ar mākslīgi izveidotu kalnu, Piejūras parks. Šie objekti ļāva gan pašiem , gan viesiem pārliecināties- Latvija ir viena no Ziemeļeiropas valstīm it visā, par ko domājam, sakot šos vārdus.
Un tad atkal ceļš starp jūru un Slīteres mežiem, caur Jūrkalni , apskatot Baltijas jūras stāvkrastu un baudot jūras viļņu mūziku, līdz tikām trešajā lielākajā Latvijas pilsētā – Liepājā. Liepāja ir pilsēta, kurā ,,piedzimst vējš,, skan latviešu roks un pulcējas studenti. Vakara krēslā izgaismotā Ostmalas promenāde visiem šķita gana iedvesmojoša, lai pilsētas iepazīšanu turpinātu arī naktī.
Viss, arī jaukais, interesantais tomēr beidzas, protams, lai atkal dotu iedvesmu jauniem projektiem, kontaktiem, sadarbībai.
Pārbraucot seno Kuldīgas tiltu pie Ventas rumbas – platākā ūdenskrituma Eiropā iesākās mūsu mājupceļš uz Rīgu, Tallinu, Keravu, Oulu. Mājupceļš, lai atkal domātu par iespēju satikties un jaunām idejām mūsu darbā.
Sandra Spilva- Ekerte, RVĢ ģeogrāfijas skolotāja
2010
Ziemeļeiropas valstu vakarskolu seminārs Rīgas vakara ģimnāzijā.
Aprīļa vidū Rīgas vakara ģimnāzijā viesojās skolēni un skolotāji no Tallinas Pieaugušo ģimnāzijas, turpinot pirms četriem gadiem aizsākto sadarbību starp Rīgas vakara ģimnāziju, Tallinas Pieaugušo ģimnāziju un Somijas Keravas pilsētas Pieaugušo vidusskolu. Tās galvenais mērķis ir pieredzes apmaiņa un sadarbības veicināšana starp dažādu valstu vakarskolu audzēkņiem un pedagogiem.
Lai būtu tuvs un interesants, ir jāiepazīst, tādēļ ģimnāzijas skolēni ciemiņiem parādīja savu skolu. Viesi atzina, ka Rīgas vakara ģimnāzijai piemīt senatnīga aura(skola būvēta 1913. gadā), tāpat viņus patīkami pārsteidza materiāli tehniskais nodrošinājums, it īpaši jaunie dabaszinātņu kabineti.
Pēc tam talliniešiem bija iespēja piedalīties vizuālās mākslas stundā un kopā ar mūsu skolas skolēniem gatavot Lieldienu rotājumus.
Notika arī skolu prezentācijas,diskusija par vakarskolu īpašo vietu vispārējās izglītības sistēmā, kā arī skolēnu pašpārvaldes pārstāvju stāstījums par aktivitātēm skolā un Rīgas Skolēnu domi.
Noslēgumā igauņiem bija iespēja noklausīties Rīgas vakara ģimnāzijas skolēnu sagatavoto koncertu.
Vakarā devāmies uz Vecrīgu un parādījām mūsu pilsētas ievērojamākās vietas.<
Sestdien no rīta atkal tikāmies, lai dotos ekskursijā uz Jūrmalu. Pabijām arī Jaunmoku pilī, kā arī viesojāmies Jaunpilī.
Apkopojām rezultātus un secinājām, ka šādas tikšanās ir nepieciešamas, jo ir iespējams uzzināt daudz jauna un interesanta, iepazīt citu valstu tradīcijas un kultūru, apmainīties ar informāciju par mācību procesa norisi.
Uz tikšanos!
Rīgas vakara ģimnāzija Ilze Butevica
Zem ziemeļu saules
Jau vairākus gadus Rīgas vakara ģimnāzija piedalās kopīgā projektā ar Tallinas Pieaugušo ģimnāziju un Somijas Keravas pilsētas Pieaugušo vidusskolu.
Pirmā skolu pārstāvju tikšanās notika 2008. gada rudenī, kad Rīgu apmeklēja partnerskolu pedagogi un tika parakstīts sadarbības līgums.
Pērngad projekta vadību bija uzņēmušies Igaunijas kolēģi. Tallinas Pieaugušo ģimnāzijā triju sadarbības skolu partneri varēja dalīties savā pieredzē, bet īpaši jāatzīmē igauņu organizētais pasākums vasarā. Skolotāji dabā varēja iepazīties ar degslānekļa ieguvi un pat pabūt šahtās pie Kohtla – Jerves, iepazīt gleznainās Peipusa ezera vietas.
2010. gada sākumā, kad stafeti pārņēma somi, Keravā (tā ir pilsēta netālu no Helsinkiem) bija ļoti priecīgs notikums – Pieaugušo vidusskolā jurģi. Jauno skolas ēku atklāja Somijas izglītības ministre Sari Sarkomaa. Savā uzrunā viņa izteica gandarījumu, ka šajā svinīgajā pasākumā piedalās sadarbības partneri no Baltijas valstīm.
Aprīļa nogalē Rīgas vakara ģimnāzijas skolēniem vēlreiz bija iespēja pabūt Keravas skolā. Visi vienprātīgi atzina – tādai ir jābūt skolai 21. gadsimtā! Ar modernu, datorizētu bibliotēku, visdažādāko skaņu un mūzikas aparatūru, mūsdienīgām laboratorijām un sporta zāli.
Somu jaunieši lieliski iejutās gida lomā un iepazīstināja latviešus ar savu nacionālo kultūru un nozīmīgākajiem Helsinku vēstures objektiem.
Projekts turpinās. Augusta sākumā Somiju apmeklēs seši Rīgas vakara ģimnāzijas skolotāji, bet nākamgad ziemeļu kaimiņi no Igaunijas un Somijas dosies pie mums.
I. Grasmane
Rīgas vakara ģimnāzija